Skip to content

Rūķu Našķis Staburagā

Našķi ar mīlestības piedevu

Autors: Ināra Sudare 04.06.2012

Kad apēdu viesu dāvināto našķi, kura sastāvā ir dažādas sēkliņas, rieksti un žāvēti augļi, gribēju uzzināt, kur tas ražots, jo tik garšīgu līdz šim nebiju ēdusi. Uzlīme vēstīja, ka “Rūķu našķa” idejas autore un izpildītāja ir Līga Rūķe. Norādīta arī mājaslapas adrese — www.naskis.lv — un Rīgas adrese. Veikalā gan šis kārums nebija nopērkams, bet todien Koknesē bija Lieldienu tirdziņš, un Līga, kura tos pārdeva, Koknesē ir tikpat kā mājās. Tur vēl arvien dzīvo viņas vecāki.

Kad Līgu aicināju uz sarunu, viņa jutās nedaudz samulsusi, jo vēl nav pieradusi pie publicitātes, bet, kad saruna aizvirzījās līdz viņas sirdsdarbam, kautrība pazuda kā nebijusi.

Teātra cilvēks
Daudzi koknesieši Līgu atceras no tiem laikiem, kad viņa Kokneses kultūras namā darbojās dramatiskajā kolektīvā. Toreiz gan viņai bija cits uzvārds. Līgai no visām spēlētajām izrādēm visspilgtāk atmiņā palikusi Jāņa Jurkāna luga “Jāzepiņš”. Toreiz koknesieši “Gada izrādes” skatē ieguva otro vietu. Kas zina, varbūt liela nozīme panākumos bija arī Līgai, kura savu varoni nevis nospēlēja, bet izdzīvoja. Tā no sirds. Tāpat kā dzīvo — visu vai neko. Līga smej, ka viņa esot īsts teātra cilvēks, jo dzimšanas diena ir 27. martā — Teātra dienā.

Atved īstu Rūķi
Var jau būt, ka slepenībā viņa, tāpat kā daudzas meitenes, sapņoja arī par aktrises karjeru, bet dzīve ir dzīve, un tai labpatika ieviest savas korekcijas, lai netrūktu ne gaišās, ne tumšās krāsas. Tagad ir iegūta stabilitāte, un ikdienā viņa ir kopā ar saviem mīļajiem — jaunāko meitu Megiju (vecākā meita pašlaik dzīvo Koknesē pie Līgas mātes), Rūķi un abu kopīgo dēliņu Rūdi.
Bet par rūķiem Līgai ir īpašs stāsts. Šie dažu Eiropas tautu mitoloģijas tēli īpaši mīļi bija kļuvuši mazajai Megijai pēc Līgas šķiršanās no pirmā vīra. Viņa spēlējās, runājās un gaidīja tos ciemos. Kad Līga iepazinās ar tagadējo vīru un uzzināja, ka viņa uzvārds ir Rūķis, viņai šķita, ka tā ir likteņa zīme. Nu viņa Megijai varēja parādīt īstu Rūķi. Vaicāta, vai tas ir viņas rūķis, Megija tik izbrīnā varēja izdvest: “Jā!”. Rūķis gan atšķirībā no mitoloģiskajiem tēliem ikdienā ir datorspeciālists.

Ideju iesaka draugi
Pateicoties šim uzvārdam, Līga ir radījusi patiesu stāstu mazajiem — gardos un veselīgos “Rūķu našķus” patiešām ir gatavojuši Rūķi. Bet viss sākās pavisam prozaiski. Meita Skolēnu pilī apmeklēja jogas nodarbības. Tur bija izveidojusies jauka tradīcija — pēc nodarbībām rīkot tējas dzeršanu ar līdzatnestiem veselīgiem gardumiem. Reiz Līga neko piemērotu nebija nopirkusi, tad nu centās pagatavot no tā, kas bija mājās. Lai nu kas, bet rieksti un sēkliņas bija vienmēr, un Līga pagatavoja kārumu, kas labi garšoja. Sākumā mēģināja ar medu, bet masa neturējās kopā, tad atcerējās bērnībā gatavoto saldo “pagali” no īrisiem un kukurūzas nūjiņām. Vēlāk eksperimentējusi, kas ar ko labāk sader, un cienājusi draugus, radus, paziņas. Viņi ieteica veidot pašai savu biznesiņu. Līgai šī ideja iepatikās, jo mājās sēdēšana dēliņa veselības problēmu dēļ bija ieilgusi.

Spēku lūdz Dievam
Nu “Rūķu našķis” zināms teju visā Latvijā, jo Līga ir pašnodarbinātā persona un, cik iespējams, apmeklē visus gadatirgus, viņai jau izveidojies arī savs pasūtītāju loks. Līgu tirgū viegli atrast, jo uz kārumu galda vienmēr gozējas arī kāds rūķis, bet Ziemassvētku laikā viņai galvā ir rūķa cepure.
Našķu tapšanas process ir tikai Līgas ziņā. Viņa visu dara viena — ir gan sagādniece un gatavotāja, gan fasētāja un tirgotāja. Īpaši liela slodze viņai ir pirms Ziemassvētkiem, tad bērni māmiņu praktiski neredz, jo jāizpilda daudz pasūtījumu. Dienā viņa pagatavo apmēram desmit porciju (vienā porcijā — 2,5 kilogrami) kārumu, bet tas jau nenozīmē tikai masas jaukšanu un mīcīšanu. Pirms tam produkti jāizkarsē un jāpārlasa, lai klientiem tiktu paši labākie. Brīžiem pati brīnās, kā tik daudz paveikusi, bet var jau būt, ka viņai palīdz kādi augstāki spēki. Līga stāsta, ka vienmēr palūdz Dievu, lai dod viņai spēku paveikt iecerēto. Kad jautāju, vai viņa bieži iet baznīcā, viņa strikti atbild: “Nē, neeju, es ticu Dievam, bet ne baznīcai, tā, manuprāt, ir kā biznesa uzņēmums.”

Darbarīki — rokas
Līga ļoti vēlētos, lai katram cilvēkam, kurš apēd viņas gatavoto našķi, dzīve kļūtu kaut nedaudz gaišāka, kaut viņam gadītos kas labs. Varbūt arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc gatavošanas procesā viņa nevienu nelaiž klāt, jo, gatavojot našķus, tajos iesaiņo arī mīlestību un labas domas.
Ne reizi vien pircēji interesējušies, ar kādām presēm Līga strādā. Tad viņa tikai pasmaida un parāda rokas: “Man ir divi darbarīki — strādāju ar labo un kreiso roku,” viņa paskaidro. Vīrs vairākkārt piedāvājis izgatavot presi, lai atvieglotu sievai darbu, bet viņa kategoriski iebilst — tad jau tas vairs nebūs roku darbs, turklāt, strādājot ar presi, rieksti būs saspiesti un nebūs tik glīti.

Sapņo par smieklu namiņu
Līga savulaik ir strādājusi veikalā par pārdevēju un Somijas pasta tirdzniecības uzņēmumā “Hob­by Hall” par konsultanti. Jautāta, vai savu pašreizējo nodarbi līdz ar dēla Rūda skolas gaitu sākumu mainīs, viņa atbild noliedzoši. Līga ir pārliecināta, ka atradusi savu īsto vietu, un domās jau uzcēlusi omulīgu rūķu namiņu. Tas nebūs pārāk liels — ar slīpu jumtiņu un kūpošu skurstenīti. Namiņā rosīsies vairāki rūķīši, kas ciemiņus cienās ar tēju un našķiem. Un vēl — tajā skanēs daudz, daudz smieklu.

***
Līga ir dzimusi Auna zīmē. Šīs zīmes cilvēki ir visaktīvākie, viņiem nekad netrūkst iniciatīvas. Bet varbūt “vainīgs” ir nevis horoskops, bet Līgas laimīgas dzīves formulā: mīlestību, ko dosi citiem, agri vai vēlu saņemsi atpakaļ.